Juglas platība:
1409,9 ha

Iedzīvotāji:
27250 Iedz.

Iedzīvotāju blīvums:
19 Iedz./Ha

1226.gadā sastādītajā dokumentā par Rīgas patrimoniālā apgabala robežām teikts, ka šajā vietā dzīvojuši lībieši. Jugla ir viens no retajiem lībiešu vārdiem, kas saglabājies Rīgas vietvārdos, tas cēlies no vārdiem jog, joig, jok, kas nozīmē — upe.

Jau 18. gs .bagātie rīdzinieki – namnieki, rātskungi, tirgotāji – pie Juglas ezera ierīkoja atpūtas muižiņas.

Par populāru vietu 19. gs. 60. gados kļuva Ķīšezera apkārtne. Sākot ar 1868.gadu, katru svētdienu atpūtniekus no Rīgas uz Juglu veda ar tvaikoni.

19.gadsimtā Juglā strauji attīstījās rūpniecība, 1812. gadā tika nodibināta cukura manufaktūra, 1827.gadā Strazdumuižā – pirmā linu audumu manufaktūra, 1859. gadā Juglas muižā izveidoja papīrfabriku, 1873.gadā tika atvērta sērkociņfabrika Valkanda, 1899. gadā – mucu fabrika „Merkurijs” un ķīmiskā fabrika „Gloveris”.

Jugla turpināja būt nozīmīgs ražošanas centrs arī Latvijas pirmās republikas un LPSR pastāvēšanas laikā. Padomju gados teritorija īpaši iezīmējās kā tekstila rūpniecības rajons, šeit atradās fabrikas „Rīgas audums’” un „Rīgas manufaktūra”.

Viens no Latvijas vecākajiem uzņēmumiem Juglas manufaktūra ir apturējis savu darbību, demontējis savas iekārtas un pārdevis tās Bangladešai. Vecākais Latvijas vieglās rūpniecības uzņēmums Juglas manufaktūra var nesagaidīt savu simtgadi 2011. gadā, jo ievērojami krities pieprasījums pēc tā ražotās produkcijas.