Sadarbība ar Edgara Račevska vadīto kamerkori „Unigunde”

No 2011.gada 1.oktobra biedrība „Juglas vārti” ir uzsākusi sadarbību ar ievērojamā Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģenta Edgara Račevska vadīto Rīgas Latviešu biedrības sieviešu kamerkori „Unigunde”. „Unigunde” ir dzimusi 2011.gada 21.martā un tās sastāvu veido 16 dziedātājas. „Unigunde” regulāri piedalās festivālos un sniedz koncertus daudzās Latvijas pilsētās, dzied baznīcās, ir piedalījusies Gara mūzikas festivālā Talsos, Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos Rīgā un Jāzepa Vītola Mūzikas dienās Gaujienā. Kamerkoris savās koncertprogrammās iekļauj dažādu stilu skaņdarbus, īpaši pievēršoties tautasdziesmu apdarēm un E.Račevska radītajām dziesmām.

Maestro daudzus gadus nesavtīgi kalpo Rīgas Latviešu biedrības interešu un mērķu sasniegšanai, mērķtiecīgi veicina stilistiski dažādu māksliniecisku programmu iestudējumus, īpašu vērību veltot Latvijas vīru koru izaugsmei un to patriotiska repertuāra bagātināšanai. Būdams Jāzepa Vītola Mūzikas dienu Gaujienā mākslinieciskais vadītājs, Edgars Račevskis tur godā tās vērtības un ideālus, ko savulaik Latvijas Konservatorijas rektors, RLB Mūzikas komisijas loceklis, profesors Jāzeps Vītols lika latviešu mūzikas augstvērtīgas profesionālās attīstības pamatā. Edgars Račevskis – ievērojams Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents, daudzus gadus arī jaunās diriģentu paaudzes audzinātājs.

Biedrība „Juglas vārti” ir lepna sadarboties ar profesoru Edgaru Račevski, kas ar kamerkori „Unigunde” ir viesojies arī 2011.gada 19.novembrī rīkotajā labdarības pasākumā „Palīdzi draugam”, kura ienākumi tika ziedoti dzīvnieku patversmei Līčos.

Būtiski minēt, ka savulaik, ilgus gadus vadot Latvijas Radio kori, Edgars Račevskis sniedza lielu atbalstu Latvijas komponistiem un rosināja daudzu interesantu skaņdarbu rašanos. Novērtējot  Maestro nopelnus koru kultūras attīstībā, Latvijas Komponistu savienība uzņēmusi Edgaru Račevski par savu Goda biedru. Par nopelniem Latvijas labā viņš apbalvots arī ar Trīs Zvaigžņu ordeni.

 

Sadarbība ar biedrību „Dzīvnieku pansija Ulubele”

2011.gada 19. novembrī no plkst.12.00 līdz 20.00 radošajā izstāžu un pasākumu telpā „Juglas vārti”, Brīvības gatvē 401c jaunieši – amatnieki rīkoja labdarības tirdziņu, kura ienākumi tika ziedoti labdarībai – dzīvnieku patversmei „Līči”, kuru apsaimnieko biedrība „Dzīvnieku pansija Ulubele”.

Labdarības tirdziņa mērķis bija mudināt ikkatru izdarīt sirds darbu, kas kādam „Līču” dzīvnieciņam varētu dāvāt ne tikai ikdienas uzturēšanas līdzekļus un nepieciešamāko palīdzību, bet, iespējams, arī jaunu māju siltuma sajūtu. Arī paši tirdziņa rīkotāji – biedrības “Juglas vārti” pārstāvji ir patversmes regulāri apmeklētāji un liela daļa no mums daudziem dzīvnieciņiem jau ir kļuvuši par krustvecākiem. Labdarības tirdziņš tika rīkots arī gaismas festivāla STARO RĪGA ietvaros, tādējādi ikkatrs tirdziņa apmeklētājs varēja baudīt un izdzīvot „Juglas vārtu” nama fasādes gaismas stāstus par Juglu.
Visas dienas garumā ikviens labdarības tirdziņa viesis varēja iegādāties ne vien daudzveidīgus un oriģinālus rokdarbus, mājas dizaina priekšmetus, rotaslietas, bērnu rotaļlietas, apģērbus, apgleznotus stikla traukus, ādas un koka izstrādājumus, 100% svaigu un kvalitatīvu Latvijas zemnieku pārtikas produkciju, bet arī tika aicināts izbaudīt dažādu mākslinieku priekšnesumus.
Katrā apaļā stundā apmeklētājus uzrunāja un mudināja sniegt palīdzīgu roku dzīvnieku patversmes „Līči” iemītniekiem Latvijā atpazīstami mākslinieki. Muzikālu veltījumu un atbalstu sniedza Dziesmu svētku virsdiriģenta, Trīs Zvaigžņu ordeņa virsnieka, maestro Edgara Račevska RLB sieviešu kamerkoris „Unigunde”, aktieris, režisors un mūziķis Varis Vētra, dziedātāja Annija Putniņa, vokālās studijas „Knīpas un knauķi” vecākā grupa, dziedātājs Raimonds Počs, Artūrs Strautiņš un Ilze Ķestere ar grupu. Tāpat apmeklētājiem bija iespēja baudīt Latvijā lielākā līnijdejotāju kluba „Jautrie zābaciņi” sniegumu, Ineses Kalniņas un Ojāra Millera fotogrāfiju izstādi, kalēja darba paraugdemonstrējumus un STARO RĪGA gaismas spēles uz nama fasādes.  Pie mums viesojās arī biedrības „Dzīvnieku pansija Ulubele” pārstāvji.
Labdarības tirdziņš tika rīkots ar mērķi izbaudīt laba darīšanas prieku. Paveikt sirds darbu – palīdzēt dzīvnieku patversmes „Līči” pašiem neaizsargātākajiem iemītniekiem, kuriem mēs varam palīdzēt pārziemot un, iespējams, atrast jaunas mājas!

Labdarības tirdziņa laikā no 17. līdz 20.novembrim pie izstāžu un pasākumu telpas Juglas vārti bija izvietoti uzņēmuma EKOBĀZE Latvia konteineri. Ikvienam bija iespēja palīdzēt patversmes iemītniekiem, īsti zaļā veidā atbrīvojoties no nevajadzīgajiem avīžu, žurnālu un citas makulatūras krājumiem. Uzņēmums tos nogādāja otrreizējai pārstrādei, savukārt naudas līdzekļi par savākto tonnāžu tika pārskaitīti Rīgas pilsētas dzīvnieku patversmes vajadzībām.

 

Sadarbība ar „Rīgas Pantomīmu”

 

Jau kopš biedrības „Juglas Vārti” dibināšanas brīža gandrīz katrā rīkotajā gadatirdziņā piedalās mūsu draugi „Rīgas Pantomīma”, kas ar savu atraktivitāti un mākslinieciski augstvērtīgo darbību priecē ikkatru apmeklētāju. Mīļš Jums paldies!

 

Rīgas Pantomīma dzimusi 1956. gada 19. novembrī. Ansambļa mākslinieciski idejiskajā pamatā stāv ģeniālā latviešu režisora un Latvijas Dailes teātra radītāja Eduarda Smiļģa trīs pamatpostulāti: skaidrība, kaislība, vienkāršība.

 

Gadu gaitā ansamblī nomainījušies 7 aktietu mīmu sastāvi, allaž uzturot ansambļa vidējo vecumu 21–23 gadu līmenī. Arī darbojušais aktieru mīmu sastāvs, tradicionāli variējas no 19–21.
No Rīgas Pantomīmas audzēkņiem izauguši daudzi šodien pazīstami latviešu mākslinieki, dizaineri, aktieri, režisori, uzņēmēji un sabiedriski darbinieki.
Rīgas Pantomīma uz Rietumiem pirmo reizi izlauzās 1975. gadā, kad Hallē Starptautiskajā jaunatnes draudzības festivālā kopā ar slaveno Grētas Palukas Drēzdenes baletskolu ieguva zelta medaļu. Tālāk ārzemju braucieni veda uz Somiju (1981, 1988), Franciju (1984), Austriju (1985), Čehiju (1985), ASV (1987), Beļģiju un Holandi (1991) un atkal uz Vāciju (1989, 1991).
Pēc sarežģītajiem un grūtajiem Latvijas pārvērtību gadiem ansambļa atdzimšana sākās 1996. gada 19. novembrī, Rīgas Pantomīmas 40. dzimšanas dienā, ar pirmizrādi, kas tā arī saucās – “Atdzimšana”. Tai sekoja pirmizrādes “Ceļš” un “Sentences” (1997), “Smaids” un “Tas esi tu pats” (1998), “Muļķības šows – Alleluja” (1999).
1999. gadā, atzīmējot Latvijas proklamēšanas dienu, Rīgas Pantomīma radīja Pantomīmu “Latvija”, jo 1988. gadā, sākoties Atmodai, BALTIKAS festivāla laikā Rīgas Pantomīmas puiši pacēla neatkarīgās Latvijas karogu Rīgas pils tornī.
2000. gadā tapa “Klasiskās pantomīmas”, 2001. gadā – “Naktī tapa gaisma” pēc Raiņa lugas “Uguns un nakts” motīviem. Rīgas 800-gades jubilejā ansamblis piedalījās svētku zonā “Rīga dzirkstī”. 2002. gadā sagatavošanā: pantomīma “Pieskarties debesīm…!” pēc R. Baha “Kaija, vārdā Džonatans Livingstons”.
2004. gada augustā Rīgas Pantomīma tika uzaicināta slavenās Henrika Tomaševska poļu pantomīmas solista Stefana Ņičaļhovska (Stefan Niedzialkowski) vadībā piedalīties Starptautiskajā mīmu mākslas festivālā, kas notika Varšavā. Galvenais festivāla viesis bija vispasaules slavenais mīms Marcel Marceau, kurš ne tikai uzstājās, bet arī trīs dienas vadīja meistardarbnīcas (workshops). Rīgas Pantomīmai bija iespēja apmeklēt Polijas vadošā mīma Stefana Ņičaļhovska meistardarbnīcu, kurās visiem dalībniekiem bija ekskluzīva iespēja piedalīties un pilnveidot sevi pantomīmas mākslā. Festivālā piedalījās tādi profesionāli aktrieri kā: Bartlomiej Ostapczuk (Polija), Stefana Ņičaļhovska mīmu studija (Polija), Berit Bartushka (Vācija), Nola Rae (Anglija), ļoti savdabīgs kustību teātris: Black Sky White Theatre (Krievija), un festivāla noslēgumā – Stefana Ņičaļhovska jubilejas izrāde, kas bija veltīta viņa skatuves dzīves četrdesmitgadei.

2006. gada augusta pēdējā nedēļā Rīgas Pantomīma piedalījās VI Internacionālajā amatieru teātra festivālā Žironā, Spānijā (Fitag 2006 VI International de teatre amateur de Girona 29 august/2 september) ar izrādi „Smaids”. 2007. gada 19. novembrī festivāla „Rīga Spēlē Teātri” ietvaros notika izrādes „Riepa ap Dvēseli” pirmizrāde, kurā Rīgas Pantomīma ir pavisam jaunā sastāvā (skat. 2007. gada Rīgas Pantomīmas sastāvu).

 

Sadarbība ar Artūru Strautiņu un viņa grupu

Sadarbība ar talantīgo dziedātāju, komponistu, producentu un mūziķi Artūru Strautiņu sākās 2011.gada 19.novembrī, kad viņš ar grupu iesaistītās biedrības „Juglas Vārti” rīkotajā labdarības pasākumā – tirdziņā „Palīdzi draugam”, kura ienākumi tika ziedoti Rīgas Dzīvnieku patversmei Stopiņu pagasta Līčos.

 

Artūrs Strautiņā aktīvi darbojas mūzikas vidē, regulāri priecējot klausītājus ar paša radītām dziesmām, kuru tekstu autors arī ir pats mākslinieks. Mūziķis dzimis 1985.gada 25.martā. Piedalījies šovā „OKartes Skatuve”, šobrīd turpina aktīvu sadarbību ar grupu „T-Band”.

Iepazīstinām ar vienu no skaistākajiem dziesmu tekstiem, ko radījis Artūrs Strautiņš:

Kāpēc?

Kāpēc jūs nozagāt manus spārnus?-

Kā, lai tagad es jums savu brīnumu pasauli parādu.

Spārni jau ataugs, es lidošu atkal,

Bet es nezinu, vai jums tiks dota vēl viena iespēja,-

Vai es vēl drīkstēšu aicināt lidot ar mani,

Uzticēties, tā, lai mani spārni nestu arī jūs.....

Ar nozagto spārnu spalvām

Var piepildīt spilvenus,

Var mēģināt rotāties, lai izliktos labāki nekā jūs esat.

...

Tikai ne lidot,

Lai lidotu, jāprot dzīvot bez meliem,

Lai lidotu, jātic un jāmīl bez šaubām,

Lai lidotu, jāsaprot galvenais....

Nav vairs atlicis laiks priekš kļūdām.

Palicis mazliet, lai dzīvotu.