Jugla – biedrības “Juglas Vārti” atrašanās vieta

Biedrība “Juglas Vārti” atrodas Brīvības gatvē 401c, Rīgā, bijušajā Rīgas manufaktūras teritorijā. Šo teritoriju varētu uzskatīt par Juglu. Jugla ir apkaime Rīgas pilsētas austrumu daļā, tā atrodas Ķīšezera un Juglas ezera piekrastē. Juglas tagadējā platība – 1409,9 ha.

“Jugla” ir tikai viens no retajiem vietvārdiem, kas saglabājies Rīgas vietvārdos. Tas cēlies no tādiem vārdiem kā joig, jok, jog, kas latviešu valodā nozīmē “upe”.

  1. gadā dokumentā par Rīgas patrimoniālā apgabala robežām tika teikts, ka šajā vietā dzīvojuši lībieši. Patrimoniāls apgabals (vēst.)— no muižniecības, baznīcas mantots zemes īpašums, kas bija pakļauts pilsētas pārvaldei un tiesu sistēmai. Saskaņā ar šo dokumentu iedzīvotājiem bija jāmaksā Rīgas pilsētai kunga tiesa.
  2. gadsimtā dažādu rentnieku vidū tika minēti arī latvieši. No viduslaikiem ir vēl joprojām saglabājušās ziņas, ka Juglas apkaime tika izmantota, lai papildinātu Rīgas dzeramā ūdens krājumus.

Jugla bija kļuvusi par populāru vietu, kurā varēja atpūsties un izklaidēties.Šeit izklaidējās arī Rīgas politehnikuma studenti, kas nevarēja atļauties doties uz restorāniem. Šie studenti ierīkoja atpūtas vietas pārsvarā pie Bābelītes. Bābelīte (Bābelītis, Bābelītes ezers u.c.) –ūdenstilpe Rīgā, kurai nav noteces, tā tiek veidota no nokrišņiem un gruntsūdeņiem. No studentu puses šī vieta bija ieguvusi nosaukumu “Šampanieša kalniņš”.

Juglu varēja uzskatīt par ārpilsētas rezidenču vietu. Bagātie rīdzinieki – tirgotāji, rātskungi – 18. gadsimtā pie Juglas ezera ierīkoja dažādas atpūtas muižiņas.

Par diezgan populāru vietu 19. gadsimta 60. gados kļuva Ķīšezera apkārtne.

Sākot ar 1868. gadu katru svētdienu rīdzinieki un citi atpūtnieki uz Juglu varēja nokļūt ar tvaikoņa palīdzību.

  1. gadsimtā Juglā pat ļoti strauji attīstījās rūpniecība – 1812. gadā tika nodibināta cukura manufaktūra, 1827.gadā Strazdumuižā – pirmā linu audumu manufaktūra, 1859. gadā Juglas muižā izveidoja papīrfabriku, 1873. gadā tika atvērta sērkociņu fabrika“Valkanda”, 1899. gadā – ķīmiskā fabrika „Glover”un mucu fabrika „Merkurijs”.

Pasaules ekonomiskā krīze, kas ilga no 1900. gada līdz 1903. gadam, ietekmēja arī Juglas fabrikas, kas samazināja strādājošo skaitu, toties ekonomikai nonākot augšupejas posmā (apmēram 1907. gada beigas), Juglas fabrika atkal meklēja strādniekus savās fabrikās.

Lai uzlabotu satiksmi starp pilsētas centru un Juglu, 1906. gadā tramvaja līnija tika pagarināta pāri Gaisa tiltam, konkrētāk, līdz Šmerlim(Šmerlis – mežs Rīgā), bet 1914. gadā līdz pašai Juglai, lai atvieglotu šejienes daudzo fabriku strādniekiem nokļūšanu uz dažādiem pilsētas centra veikaliem un arī kultūras iestādēm.

  1. gadā tika dibināts uzņēmums “Juglas manufaktūra”, kuru var uzskatīt par vienu no Latvijas vecākajiem uzņēmumiem. Šis uzņēmums tika atvērts Mārtiņmuižas ielā 10 (tagadējā (no 1938.gada) – Mārkalnes iela).

Pirmā pasaules kara sākšanās negatīvi ietekmēja Juglā esošās fabrikas, bet, neskatoties uz to, Jugla turpināja būt ļoti nozīmīgs ražošanas centrs pēc pirmā pasaules kara, t.i., Latvijas pirmās republikas un LPSR pastāvēšanas laikā. Padomju gados (LPSR pastāvēšanas laikā) šī teritorija īpaši iezīmējās kā tekstila rūpniecības rajons, šeit atradās tādas fabrikas kā„Rīgas audums”, „Rīgas kokvilnas manufaktūraStrazdumuižā”un „Rīgas manufaktūra”.

Tekstilrūpniecība “Rīgas manufaktūra” tika dibināta 1929. gadā. Šī ražotne sāka savu darbu ķīmiskās fabrikas “Glover” rekonstruētajās telpās.

No 2010. gada bijušās rūpnīcas telpās savu darbību uzsāka biedrība “Juglas Vārti”. Pateicoties ļoti aktīvai darbībai, apmēram pēc gada (2011. gada februārī) “Juglas Vārti” tika reģistrēts Latvijas Republikas uzņēmumu reģistrā.

“Juglas Vārtu” vēsture (tāpat kā arī dažādu ātro kredītu vēsture) nav nemaz tik sena, bet kopumā šis uzņēmums savas pastāvēšanas laikā strauji attīstījās.

2 domas par “Jugla – biedrības “Juglas Vārti” atrašanās vieta”

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *