Biedrības “Juglas Vārti” sadarbības partneri

“Juglas Vārti” sadarbojas ar vairākiem sadarbības partneriem – ar sieviešu kamerkori “Unigunde”, ar biedrību “Dzīvnieku pansija Ulubele”, ar “Rīgas Pantonīmu”, ar Artūru Strautiņu un viņa grupu u.c.

No 2011. gada 1. oktobra biedrība “Juglas Vārti” uzsāka sadarbību ar ievērojamo Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģenta Edgara Račevska vadīto Rīgas Latviešu biedrības sieviešu kamerkori „Unigunde”. 

Šis koris ir salīdzinoši jauns, jo tas tika izveidots tikai 2011. gada martā. „Unigunde” pastāvīgi piedalās dažādos festivālos un sniedz koncertus dažādās Latvijas pilsētās, dzied baznīcās, ir piedalījusies Gara mūzikas festivālā Talsos, Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos Rīgā un Jāzepa Vītola Mūzikas dienās Gaujienā. Kamerkoris savās koncertprogrammās iekļauj dažādu stilu skaņdarbus, īpaši pievēršoties tautasdziesmu apdarēm un E.Račevska sacerētajām dziesmām.

Biedrība „Juglas vārti” ir lepna par to, ka tā var sadarboties ar diriģentu Edgaru Račevski. Edgars ir dzimis 1936. gada 11. jūlijā Skrundas pagastā. Edgaram pašreiz ir 79 gadi.

  1. gada 19. novembrī “Juglas Vārtu” telpās jaunieši – amatnieki sarīkoja labdarības tirdziņu, kura ienākumi tika ziedoti labdarībai – dzīvnieku patversmei “Līči”, kuru apsaimnieko biedrība “Dzīvnieku pansija Ulubele”.

Šī tirdziņa mērķis bija mudināt ikvienu izdarīt labu darbu, kas kādam „Līču” dzīvnieciņam varētu dāvāt ikdienas uzturēšanas līdzekļus, nepieciešamāko palīdzību un arī, iespējams, jaunu māju, siltuma sajūtu. Arī paši tirdziņa rīkotāji – biedrības “Juglas vārti” pārstāvji – ir šīs patversmes regulāri apmeklētāji.

“Dzīvnieku pansija Ulubele” ir biedrība, kas dibināta 2005. gadā. Šajā biedrībā ir apvienojušies cilvēki, kuriem nav vienaldzīgi dzīvnieku un mūsu mīluļu likteņi.

Labdarības tirdziņa laikā no 17. līdz 20. novembrim“Juglas Vārtu” telpās bija izvietoti uzņēmuma EKOBĀZE Latvia konteineri. Ikvienam bija dota iespēja palīdzēt patversmes iemītniekiem, atbrīvojoties no nevajadzīgajiem avīžu, žurnālu un citas makulatūras krājumiem. Uzņēmums tos nogādāja otrreizējai pārstrādei, toties naudas līdzekļi par savāktajiem krājumiemtika pārskaitīti Rīgas pilsētas dzīvnieku patversmes vajadzībām.

Jau kopš biedrības „Juglas Vārti” dibināšanas brīža gandrīz katrā rīkotajā gadatirdziņā piedalījās ansamblis „Rīgas Pantomīma”, kurš priecēja katru apmeklētāju.

“Rīgas Pantomīma” tika dibināta 1956. gadā. Ansambļa mākslinieciski idejiskajā pamatā stāv talantīgālatviešu režisora un Latvijas Dailes teātra radītāja Eduarda Smiļģa trīs pamatprincipi: skaidrība, kaislība un vienkāršība. „Rīgas Pantomīmas” krāsu simbolika: baltā – sirdsapziņa, godīga attieksme pret mākslu; sarkanā – Latvijas karoga krāsa, mīlestības krāsa; zilā – romantika, fantāzija un uzticība.

Jau kopš 2011. gada rudens biedrība “Juglas Vārti” sadarbojas ar izcilo dziedātāju, komponistu, producentu un mūziķi Artūru Strautiņu. Pirmā sadarbība notika “Juglas Vārtu” rīkotajā labdarības pasākumā – tirdziņā “Palīdzi draugam”, kura ienākumi tika ziedoti Rīgas Dzīvnieku patversmei Stopiņu pagasta Līčos.

Artūrs Strautiņš aktīvi darbojas mūzikas pasaulē, regulāri priecējot klausītājus ar paša sacerētām dziesmām, kuru tekstu autors arī ir pats mākslinieks. Artūrs dzimis 1985.gada 25.martā. Piedalījies šovā „OKartes Skatuve”, taču šobrīd turpina aktīvu sadarbību ar grupu „T–Band”.

Meiteņu džeza trio “Daydream” arī ir uzstājies “Juglas Vārtu” rīkotajos tirdziņos. Trio “Daydream” radās 2010. gada oktobrī. Šajā trio bija trīs dalībnieces – Rūta Bēvalde (balss), Alise Blūma (klavierspēle) un Lauma Kazaka (akustiskā ģitāra). 2012. gadā grupas sastāvs mainījās, jo no grupas aizgāja ģitāriste Lauma, toties grupai pievienojās Nauris Babris (bungas) un Valērijs Pērkons (ģitāra)

Pateicoties šīm iepriekš aprakstītajām sadarbībām, gadatirgi un citi tirdziņi nekad “Juglas Vārtos” nav bijuši garlaicīgi, jo tirgus apmeklētāji vienmēr tiek iepriecināti ar dažādiem priekšnesumiem.

Jugla – biedrības “Juglas Vārti” atrašanās vieta

Biedrība “Juglas Vārti” atrodas Brīvības gatvē 401c, Rīgā, bijušajā Rīgas manufaktūras teritorijā. Šo teritoriju varētu uzskatīt par Juglu. Jugla ir apkaime Rīgas pilsētas austrumu daļā, tā atrodas Ķīšezera un Juglas ezera piekrastē. Juglas tagadējā platība – 1409,9 ha.

“Jugla” ir tikai viens no retajiem vietvārdiem, kas saglabājies Rīgas vietvārdos. Tas cēlies no tādiem vārdiem kā joig, jok, jog, kas latviešu valodā nozīmē “upe”.

  1. gadā dokumentā par Rīgas patrimoniālā apgabala robežām tika teikts, ka šajā vietā dzīvojuši lībieši. Patrimoniāls apgabals (vēst.)— no muižniecības, baznīcas mantots zemes īpašums, kas bija pakļauts pilsētas pārvaldei un tiesu sistēmai. Saskaņā ar šo dokumentu iedzīvotājiem bija jāmaksā Rīgas pilsētai kunga tiesa.
  2. gadsimtā dažādu rentnieku vidū tika minēti arī latvieši. No viduslaikiem ir vēl joprojām saglabājušās ziņas, ka Juglas apkaime tika izmantota, lai papildinātu Rīgas dzeramā ūdens krājumus.

Jugla bija kļuvusi par populāru vietu, kurā varēja atpūsties un izklaidēties.Šeit izklaidējās arī Rīgas politehnikuma studenti, kas nevarēja atļauties doties uz restorāniem. Šie studenti ierīkoja atpūtas vietas pārsvarā pie Bābelītes. Bābelīte (Bābelītis, Bābelītes ezers u.c.) –ūdenstilpe Rīgā, kurai nav noteces, tā tiek veidota no nokrišņiem un gruntsūdeņiem. No studentu puses šī vieta bija ieguvusi nosaukumu “Šampanieša kalniņš”.

Juglu varēja uzskatīt par ārpilsētas rezidenču vietu. Bagātie rīdzinieki – tirgotāji, rātskungi – 18. gadsimtā pie Juglas ezera ierīkoja dažādas atpūtas muižiņas.

Par diezgan populāru vietu 19. gadsimta 60. gados kļuva Ķīšezera apkārtne.

Sākot ar 1868. gadu katru svētdienu rīdzinieki un citi atpūtnieki uz Juglu varēja nokļūt ar tvaikoņa palīdzību.

  1. gadsimtā Juglā pat ļoti strauji attīstījās rūpniecība – 1812. gadā tika nodibināta cukura manufaktūra, 1827.gadā Strazdumuižā – pirmā linu audumu manufaktūra, 1859. gadā Juglas muižā izveidoja papīrfabriku, 1873. gadā tika atvērta sērkociņu fabrika“Valkanda”, 1899. gadā – ķīmiskā fabrika „Glover”un mucu fabrika „Merkurijs”.

Pasaules ekonomiskā krīze, kas ilga no 1900. gada līdz 1903. gadam, ietekmēja arī Juglas fabrikas, kas samazināja strādājošo skaitu, toties ekonomikai nonākot augšupejas posmā (apmēram 1907. gada beigas), Juglas fabrika atkal meklēja strādniekus savās fabrikās.

Lai uzlabotu satiksmi starp pilsētas centru un Juglu, 1906. gadā tramvaja līnija tika pagarināta pāri Gaisa tiltam, konkrētāk, līdz Šmerlim(Šmerlis – mežs Rīgā), bet 1914. gadā līdz pašai Juglai, lai atvieglotu šejienes daudzo fabriku strādniekiem nokļūšanu uz dažādiem pilsētas centra veikaliem un arī kultūras iestādēm.

  1. gadā tika dibināts uzņēmums “Juglas manufaktūra”, kuru var uzskatīt par vienu no Latvijas vecākajiem uzņēmumiem. Šis uzņēmums tika atvērts Mārtiņmuižas ielā 10 (tagadējā (no 1938.gada) – Mārkalnes iela).

Pirmā pasaules kara sākšanās negatīvi ietekmēja Juglā esošās fabrikas, bet, neskatoties uz to, Jugla turpināja būt ļoti nozīmīgs ražošanas centrs pēc pirmā pasaules kara, t.i., Latvijas pirmās republikas un LPSR pastāvēšanas laikā. Padomju gados (LPSR pastāvēšanas laikā) šī teritorija īpaši iezīmējās kā tekstila rūpniecības rajons, šeit atradās tādas fabrikas kā„Rīgas audums”, „Rīgas kokvilnas manufaktūraStrazdumuižā”un „Rīgas manufaktūra”.

Tekstilrūpniecība “Rīgas manufaktūra” tika dibināta 1929. gadā. Šī ražotne sāka savu darbu ķīmiskās fabrikas “Glover” rekonstruētajās telpās.

No 2010. gada bijušās rūpnīcas telpās savu darbību uzsāka biedrība “Juglas Vārti”. Pateicoties ļoti aktīvai darbībai, apmēram pēc gada (2011. gada februārī) “Juglas Vārti” tika reģistrēts Latvijas Republikas uzņēmumu reģistrā.

“Juglas Vārtu” vēsture (tāpat kā arī dažādu ātro kredītu vēsture) nav nemaz tik sena, bet kopumā šis uzņēmums savas pastāvēšanas laikā strauji attīstījās.

Mājamatniecība, mājamatniecības izstrādājumi

Mājamatniecība – draudzīgāka apkārtējai videi un veselīgāka (nekaitīgāka) ikvienam cilvēkam, tāpēc ir jāmaina savi ieradumi un jācenšas pēc iespējas vairāk pirkt dažādus mājās gatavotus izstrādājumus.

Bet kas tad ir mājamatniecība?

Mājamatniecība ir amatniecības nozare, kurā amatnieki strādā mājās un gatavo dažādus izstrādājumus ar roku darbu palīdzību un vienkāršiem darbarīkiem.

Cilvēki jau ļoti sen prata apbrīnojami pārveidot dabas materiālus sev noderīgā veidā. Viduslaikos Latvijas teritorijā amatniecība bija galvenais rūpnieciskās ražošanas veids. Visbiežāk amatnieki savus izstrādājumus darināja pēc pasūtījuma. Pasūtījumi mēdza būt visdažādākie.

Lai būtu labs mājamatnieks, cilvēkam ir jāmīl savs darbs, ir jābūt lielai pacietībai, izdomai un citām labām īpašībām. Daudziem mājamatniecība ir vaļasprieks, bet ir cilvēki, kuri mājamatniecību ir pārvērtuši par uzņēmējdarbību, tā kā viena no iespējām, kā vari uzsākt savu biznesu, ir kļūt par mājamatnieku. Mūsdienās ir neskaitāmas vietas, kurās vari pārdot savus mājās gatavotos izstrādājumus, piemēram, droši to vari darīt interneta vidē (dažādos interneta portālos), jo internets ir kļuvis par neatņemamu mūsdienu dzīves sastāvdaļu. Savus izstrādājumus vari pārdot arī dažādās pilsētās un dažādos tirgos, sākot no maziem tirdziņiem un beidzot ar lieliem gadatirgiem gan mazpilsētās, gan lielpilsētās. Mūsdienās tirgus popularitāte arvien pieaug.

Katrai tautai ir savas dažādās tradīcijas, kas saglabātas cauri vairākiem gadsimtiem un laikiem, un viena no latviešu tradīcijām ir mājamatniecība visdažādākajās tās izpausmēs: aušana, adīšana, zīda apgleznošana, tamborēšana, suvenīru gatavošana, apģērba (leļļu apģērba, cilvēku apģērba) šūšana, koka un klūdziņu izstrādājumu izgatavošana, grozu pīšana, ievārījumu vārīšana/ gatavošana, bižutērijas (gredzenu, kulonu, kreļļu, auskaru, piespraužu, rokassprādžu, matu sprādžu u. tml.) izgatavošana, rotaļlietu šūšana, dekoratīvo sveču gatavošana un citi neskaitāmi, pašu rokām gatavoti, darbiņi.

Arī lielāko daļu mājamatniecības izstrādājumu sabiedrība var iegādāties par cenām, kuras ir atbilstošas mūsdienu pirktspējai, tā kā nebūs vajadzības aizņemties visiem tik ļoti zināmos ātros kredītus, lai iegādātos kādas mājās gatavotās preces.

Mājamatniecība ir labs un iedarbīgs veids, kā uzlabot savu dzīves vidi. Taču, izvēloties mājamatniecības izstrādājumus, ir jāatceras, ka jābūt piesardzīgam, jo pretējā gadījumā tas var sabojāt ne tikai Tavu veselību, bet visas ģimenes veselību, kā arī var sabojāt dzīves vidi, kurā dzīvojat, toties pastāv iespēja, kā izvairīties no šiem draudiem. Ir ieteicams izvēlēties mājamatniecības produktus, kas ir apzīmēti ar Eiropas ekomarķējuma zīmi (ar “Ekopuķīti”). Izvēloties šādus produktus, vari būt drošs, ka šie produkti radīs mazāku kaitējumu videi un būs ļoti veselīgi.

Mūsdienās ir vairākas biedrības, apvienības un pašvaldību institūcijas, kas palīdz nodrošināt mājamatniecības izstrādājumu realizēšanai nepieciešamos apstākļus, tirdzniecības noteikumu ievērošanu, vērtīgu pieredzes apmaiņu, konsultācijas mājamatniekiem par izstrādājumu dizainu un noformējumu, izstrādājumu atpazīstamību liekākā mērogā (gan pilsētas, gan valsts līmenī) un arī jaunu klientu piesaistīšanu, kas galvenokārt nodrošina mājamatnieku lielāku un straujāku attīstību. Ik pa laikam tiek veiktas arī dažādas starptautiskas izstādes, kurās mājamatnieki var iepazīstināt sabiedrību ar sevis gatavotām precēm un kļūt populārāki un pieprasītāki.

Paši veiksmīgākie mājamatnieki ir pierādījuši sevi visdažādākajās sabiedrībās un tie tiek iekļauti reģistrētā profesionālā amatniecībā.

Latvijas mājamatniecība jau sevi ir pierādījusi un tā arī turpina pierādīt, jo mājās gatavotie izstrādājumi ir neaizvietojami un kvalitatīvi. Runājot par mājās audzētu pārtiku, ir jāpiebilst, ka tā ir daudz veselīgāka, salīdzinot ar ievestajām importa precēm.

Biedrība “Juglas Vārti”

“Juglas Vārti” – ar īpašiem statūtiem noformēta brīvprātīga apvienība, kura tika dibināta 2010. gadā ar mērķi atbalstīt vietējos ražotājus un tirgotājus, kuri piedāvā tikai mājās (Latvijā) darinātu produkciju (mājamatniecības izstrādājumus). Pēc gada ļoti aktīvas darbības dēļ 2011. gada februārī “Juglas Vārti” tika reģistrēti Latvijas Republikas uzņēmumu reģistrā kā patstāvīgs uzņēmums, kurš piedāvā lielus un tematiskus gadatirgus tirdzniecības telpās.

Biedrība “Juglas vārti” atbalsta sociāli mazāk aizsargāto mājamatnieku iekļaušanos sabiedrībā, kā arī šo cilvēku darinātās produkcijas plašu iepazīstināšanu jeb popularizēšanu gan klātienē, gan internetā. “Juglas Vārtu” galvenie uzdevumi – sekmēt amatnieku ražojumu atpazīstamību, palīdzēt amatniekiem iekļauties darba tirgū un būt sociāli aktīviem, palīdzēt pilnveidot un paplašināt jaunu ražojumu izstrādāšanu, nodrošināt konsultācijas amatniekiem par izstrādājumu dizainu, noformējumu un pārdošanas iespējām, tādējādi amatnieki var apgūt jaunas iemaņas un attīstīt jau savas esošās prasmes. Šī interesantā ideja radās uzņēmējam Jānim Zariņam, kurš līdz “Juglas Vārtu” dibināšanai strādāja kādā celtniecības uzņēmumā.

“Juglas Vārti” atrodas Brīvības gatvē 401c, bijušajā Rīgas manufaktūras teritorijā. Vietu šajai apvienībai tās veidotājs Jānis Zariņš izvēlējies gan racionālu apsvērumu vadīts, jo Brīvības gatvē ir laba infrastruktūra, gan arī tādēļ, ka tā viņam ir iepatikusies. Šajā teritorijā tika ierīkots arī bērnu rotaļu laukums, tāpēc interesanti atrasties “Juglas vārtos” ir ne tikai pieaugušajiem, bet arī bērniem.

Biedrība “Juglas Vārti” piedāvā ne tikai sadarbības iespējas ar mājamatniecības izstrādājumu autoriem un mājamatniecības darbu un prezentācijas materiālu pasūtītājiem, bet arī ar dažādām radošu interesentu grupām (sadarbības partneriem), kā piemēram, ar Edgara Račevska vadīto kamerkori “Unigunde”, ar biedrību „Dzīvnieku pansija Ulubele”, ar „Rīgas Pantomīmu”, ar talantīgo dziedātāju, komponistu, producentu un mūziķi Artūru Strautiņu un viņa grupu u.c. Pateicoties šīm sadarbībām, gadatirgi nekad “Juglas Vārtos” nav bijuši garlaicīgi, jo tirgus apmeklētāji vienmēr tiek iepriecināti ar dažādiem priekšnesumiem, uzvedumiem un koncertiem, piemēram, pantomīmu, perkusionistu koncertu, meiteņu džeza trio „Daydream” priekšnesumu, kā arī dažādiem deju un dziesmu priekšnesumiem.

Biedrība savā darbībā ir iesaistījusi vairākus brīvprātīgos darbiniekus, kuri ir spējuši palīdzēt sasniegt izvirzītos mērķus. Brīvprātīgajiem tika sniegta iespēja iegūt pieredzi un apgūt jaunas prasmes, kuras var noderēt turpmākajā dzīvē.

Pateicoties šīs biedrības izveidei, sabiedrība var iepazīties un iegādāties tādus mājās darinātus izstrādājumus kā suvenīrus, traukus, bižutēriju, apģērbu, apģērbu lellēm, tautas lietišķās mākslas darinājumus, prezentācijas materiālus, sadzīves priekšmetus, kurus radījuši cilvēki ar invaliditāti, cilvēki ar īpašām vajadzībām, bezdarbnieki, jaunieši, daudzbērnu ģimenes, vientuļās mātes, kā arī pensionāri no dažādām Latvijas pilsētām un novadiem. Šī produkcija tiek darināta no dažādiem materiāliem, kā piemēram, no papīra, tekstila, stikla, keramikas, koka, metāla, vilnas u.c. Neskatoties uz to, “Juglas Vārti” piedāvā arī Latvijā audzētus dārzeņus, piena produktus un dažādus gaļas izstrādājumus. Pircējiem tiek piedāvāti arī tādi brīnumi kā tepat uz vietas Latvijā audzēti arbūzi. Visu produkciju, kuru atbalsta “Juglas Vārti”, ir iespējams iegādāties par cenām, kuras atbilst mūsdienu pirktspējai.

Biedrībai „Juglas Vārti” tika piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss vairākiem sabiedriskā labuma darbības veidiem, piemēram, indivīda tiesību aizsardzība, pilsoniskās sabiedrības attīstība, kā arī trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšana.

„Juglas Vārti” – tā ir vieta, kas cenšas strādāt pie tā, lai ikviens cilvēks no mūsdienu sabiedrības mainītu savus ieradumus un tiektos pēc iespējas vairāk pirkt un patērēt dažādus pašmāju ražojumus jeb izstrādājums.